Jāni Jaunsudrabiņu pieminot

 

25.augustā bija  dzimšanas diena rakstniekam, gleznotājam un mākslas kritiķim Jānim Jaunsudrabiņam (1877-1962), tāpēc laiks pastāstīt par Literatura.lv komandas ceļojumu pa Jaunsudrabiņa vietām Kērbekā (Vācija). Darbīgo nedēļu Minsterē, digitalizējot rakstnieku dokumentus

Minsteres arhīvā, noslēdzām ar pelnīti skaistu braucienu uz Kērbeku (Körbecke), kur savā Mēnesnīcā mūža nogali pavadīja Jānis Jaunsudrabiņš. Otrā Pasaules kara laikā Jaunsudrabiņa ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvoja dažādās bēgļu nometnēsm un 1948. gadā pārcēlās uz Kērbeku.

Šodien Kērbekā bez Jaunsudrabiņa pastaigu takām ir 3 objekti, kas apskatāmi:

1) Mēnes ezera (Möhnesee) krastā esošā mājā, kuru Jaunsudrabiņš nosauca par Mēnesnīcu.

Tas ir simpātisks vasarnīcas tipa namiņš piekalnē ar šobrīd ne tik ērtu, bet tajos laikos ainavisku pieeju ezeram. Šobrīd mājā neviens nedzīvo, māja ieskauta rododendru, priežu un efeju džungļos, pasaku filmu cienīgas takas līkumo līdz namam, kam piešķirts kultūras pieminekļa statuss.

Te daži fragmenti no Jaunsudrabiņa izteikumiem par Mēnesnīcu:

“Mēne- tā ir upe, kas pienes ūdeni viņas vārdā nosauktajam aizsprostezeram. Tā kā mūsu mītne stāv Mēnes ezera krastā un ir vasarnīca, tad īsuma labad to gan varējām droši dēvēt par Mēnesnīcu.“ (Kopotie raksti 15. s. 407.lpp)

“Kas man Mēnesnīcā visvairāk patīk, ir iespēja apkopt gabaliņu zemes, ko gan nevar vēl par dārzu saukt, jo nespējam vien izlasīt no māliem lielus un mazus akmeņus.“

(A. Stankevičs "Zem Neretas debesīm" 406.lpp.)

2) Jaunudrabiņa piemiņas istaba, kas ierīkota 1974.gadā ar Ziemeļreinas un Vestfāles valdības iestāžu atbalstu un Kērbekas pašvaldības lēmumu Kērbekas un Mēnes ezera novada muzejā. Vācu iestādes gan toreiz telpas iekārtošanai piešķīrušas 8000 marku, ar noteikumu, ka iztrūkstošās 4000 mārkas dos latvieši, gan šodien tās uztur. Piemiņas telpas iekārtotas pēc landesrāta Dr. Ostermaņa meta. Daļu eksponātus nodeva Jaunsudrabiņa dzīvesbiedre Nate. Tur ir gan rakstnieka grāmatas (no kurām dažas iespiestas arī vācu valodā), fotogrāfijas, gleznas un zīmējumi.

3) piemineklis Jaunsudrabiņam Kērbekas kapsētā. Kad 1962. gada 28. augustā rakstnieks dažas dienas pēc savas 85.jubilejas nomira, viņš tika apbedīts Kērbekas kapsētā, 1967.gadā iesvētīts piemineklis. 1997. gadā 13. septembrī kopā ar sievu un meitu pārapbedīts Neretā Ķišķu kapos, taču piemineklis Kērbekā saglabāts.