Inese Seļjaņina dalījās ar unikālu laikmeta liecību – avīzes rakstu “Jaunākās ziņas” no 15.01. 1931. gada par savu senču garā mūža stāstu.
Vēsture dzīvo ne tikai muzejos un arhīvos, bet arī ģimenes atmiņās un dārgās relikvijās. Inese Seļjaņina nesen dalījās ar kādu īpašu atradumu – 1931. gadā publicētu avīzes rakstu par viņas vecvecvectēvu, kurš nodzīvojis cienījamus 110 gadus.
Šis raksts ir ne vien unikāla ģimenes relikvija, bet arī nozīmīgs laikmeta dokuments, kas atspoguļo tā laika cilvēku dzīvesveidu un ilgmūžības noslēpumus. Rakstā aprakstīts, ka vīrs, kurš piedzīvojis veselu gadsimtu pārmaiņu, saglabājis možu garu, atmiņu un dzīvesprieku līdz pat savām pēdējām dienām.
Inese atzina, ka šis atradums viņai nozīmē ļoti daudz:
“Tā ir daļa no manas identitātes. Ir neticami aizraujoši turēt rokās gandrīz gadsimtu vecu avīzi un lasīt par savu priekšteci, kurš bijis tik izturīgs, sirdsgudrs un sabiedrībā cienīts cilvēks.”
Šādi stāsti atgādina, cik svarīgi ir saglabāt ģimenes vēstures liecības un dalīties ar tām. Ineses dalīšanās iedvesmo arī citus pārskatīt vecus albumus, dokumentus un avīzes, kas bieži vien glabā pārsteidzošus stāstus par mūsu saknēm.
Ilgmūžība, iespējams, sākas ar cieņu pret pagātni – un Ineses Seļjaņinas stāsts par to ir lielisks piemērs.
