Rudens izstāde

 

Izstāde  "Rudens ziedu pasaulē" Kaplavas pagasta bibliotēkā

7. oktobra rītā Kaplavas pagasta bibliotēkā valdīja īsts rudens krāšņums – notika ziedu kompozīciju izstāde “Rudens ziedu pasaulē” plkst. 11.00 bibliotēkas telpas piepildīja bagātīgas puķu smaržas un siltas sarunas.

Izstādei iedzīvotāji bija atnesuši ziedus no saviem mazdārziņiem – dālijas, asteres, rudens krizantēmas, samtenes un daudzas citas rudens puķes. Katrs varēja pastāstīt savu stāstu par rūpēm, mīlestību un prieku, ko sniedz darbs dārzā.

Ziedu kompozīcijas pārsteidza ar savu spilgtumu, daudzveidīgajiem toņiem un skaisto noformējumu. Bibliotēkā valdīja silta, mājīga gaisotne – pie tases kafijas apmeklētāji dalījās pieredzē par ziedu audzēšanu, stādīšanu un sēšanu. Tika pārrunātas iecienītākās šķirnes, daloties padomos un idejās nākamajai dārza sezonai.

Diskusija izvērtās patiesi sirsnīga un iedvesmojoša – acis priecēja ziedu krāsas, bet sirdis sildīja kopā būšanas prieks.

Šī diena vēlreiz atgādināja, cik daudz skaistuma un prieka slēpjas mūsu pašu dārzos un kopienas sirsnībā.

MIĶEĻDIENU SAGAIDOT!

Kaplavas pagasta pārvaldē vasara vēl joprojām turpina plaukt. Puķu dobēs kā ugunīgas liesmiņas plaukst samtenes – oranžas, sarkanas, zeltainas. Tās atgādina nelielu ziedu paradīzi, kurā līdzās samtenēm paceļas arī citas krāšņas puķes.

Miķeļdiena jau klāt, kalendārs saka: “Rudens”, bet puķu dobes vēl ir pilnas spēka un dzīvības. Saulainā dienā viss mirdz īpaši spilgti – krāsas šķiet vēl dziļākas un siltākas, it kā vasara atvadītos ar savu košāko kleitu.

Šis skaistums nav nācis pats no sevis – tas ir pateicoties čaklajām rokām: apkopējai un GMI strādniecēm, kas gādājušas, lai dobes zied līdz pat vasaras nobeigumam. Kaplavas puķu dobes kļuvušas par nelielu brīnumu, kas pasargā vasaras sajūtu vēl dažas nedēļas ilgāk.

NOVADPĒTNIECĪBAS RUBRIKA

 

Inese Seļjaņina dalījās ar unikālu laikmeta liecību – avīzes rakstu “Jaunākās ziņas” no 15.01. 1931. gada par savu senču garā mūža stāstu.

Vēsture dzīvo ne tikai muzejos un arhīvos, bet arī ģimenes atmiņās un dārgās relikvijās. Inese Seļjaņina nesen dalījās ar kādu īpašu atradumu – 1931. gadā publicētu avīzes rakstu par viņas vecvecvectēvu, kurš nodzīvojis cienījamus 110 gadus.

Šis raksts ir ne vien unikāla ģimenes relikvija, bet arī nozīmīgs laikmeta dokuments, kas atspoguļo tā laika cilvēku dzīvesveidu un ilgmūžības noslēpumus. Rakstā aprakstīts, ka vīrs, kurš piedzīvojis veselu gadsimtu pārmaiņu, saglabājis možu garu, atmiņu un dzīvesprieku līdz pat savām pēdējām dienām.

Inese atzina, ka šis atradums viņai nozīmē ļoti daudz:

“Tā ir daļa no manas identitātes. Ir neticami aizraujoši turēt rokās gandrīz gadsimtu vecu avīzi un lasīt par savu priekšteci, kurš bijis tik izturīgs, sirdsgudrs un sabiedrībā cienīts cilvēks.”

Šādi stāsti atgādina, cik svarīgi ir saglabāt ģimenes vēstures liecības un dalīties ar tām. Ineses dalīšanās iedvesmo arī citus pārskatīt vecus albumus, dokumentus un avīzes, kas bieži vien glabā pārsteidzošus stāstus par mūsu saknēm.

Ilgmūžība, iespējams, sākas ar cieņu pret pagātni – un Ineses Seļjaņinas stāsts par to ir lielisks piemērs.